Latvijā pēdējā laikā arvien skaļāk izskan diskusijas par iespēju ļaut iedzīvotājiem pašiem izlemt, ko iesākt ar savu pensiju otrā līmeņa uzkrājumu.
Sabiedrības iniciatīvu platformās tiek vākti paraksti, lai šo sistēmu padarītu brīvprātīgu vai pat ļautu naudu izņemt pirms laika. Tomēr banku un investīciju eksperti šādas idejas vērtē ļoti kritiski, brīdinot, ka emocionāli lēmumi šodien var novest pie nabadzības vecumdienās. Viņuprāt, šis uzkrājums nav vienkārši brīvi pieejami līdzekļi, bet gan būtiska garantija izdzīvošanai laikā, kad cilvēks vairs nestrādās.
Kāpēc “brīva izvēle” var kļūt par lamatām
Viens no galvenajiem argumentiem, ko min eksperti, ir sabiedrības novecošanās. Nākotnē būs arvien mazāk strādājošo, kuri ar saviem nodokļiem spēs uzturēt pensionārus, tāpēc paļauties tikai uz valsts garantēto pirmo pensiju līmeni ir bīstami. Pensiju otrais līmenis tika izveidots tieši tāpēc, lai katrs iedzīvotājs jau laikus veidotu savu personīgo kapitālu, kas nav atkarīgs no nākamās paaudzes nodokļu maksātājiem.
Pieredze rāda, ka cilvēki mēdz pieņemt emocionālus lēmumus, dodot priekšroku tūlītējam patēriņam, nevis tālai nākotnei. Ja šodien iedzīvotājiem ļautu izņemt uzkrātos miljardus, liela daļa naudas tiktu iztērēta ikdienas vajadzībām vai kredītu dzēšanai. Tas varētu sniegt īslaicīgu atvieglojumu, taču ilgtermiņā tas nozīmētu dramatiski mazākas pensijas. Aprēķini rāda, ka, atsakoties no uzkrājuma, piemēram, 30 gadu vecumā, cilvēks vecumdienās var zaudēt pat vairākus desmitus tūkstošu eiro, jo nauda vairs neaugs un nenesīs peļņu.
Mācības no kaimiņiem: Igaunijas rūpīgā pieredze
Diskusijās bieži tiek piesaukts Igaunijas piemērs, kur līdzīga reforma jau notika pirms dažiem gadiem. Toreiz iedzīvotājiem tiešām tika dota iespēja izņemt savu pensiju otrā līmeņa naudu. Rezultāti bija daiļrunīgi: aptuveni puse no tiem, kas izņēma naudu, to vienkārši atstāja kontos, kur to pamazām “apēda” inflācija. Citi šos līdzekļus izmantoja parādu segšanai vai ikdienas pirkumiem.
Šodien kaimiņvalsts atzīst, ka šis solis nebija tālredzīgs. Straujā naudas ieplūšana tirgū palielināja inflāciju visiem iedzīvotājiem, bet nākotnes pensiju apmērs būtiski saruka. Pašlaik Igaunija meklē veidus, kā sistēmu atkal stiprināt, jo ir skaidrs, ka valstij būs grūti nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni tiem, kuri savus uzkrājumus ir iztērējuši. Tas liek Latvijas speciālistiem būt piesardzīgiem un aicināt neatkārtot citu pieļautās kļūdas.
Kā sistēmu padarīt cilvēcīgāku un elastīgāku
Lai gan bankas iestājas pret uzkrājumu izņemšanu, tās atzīst, ka esošajā sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi. Ir jomas, kuras varētu padarīt iedzīvotājiem draudzīgākas un saprotamākas. Piemēram, viens no priekšlikumiem ir ļaut cilvēkam, aizejot pensijā, savu uzkrājumu neatdot apdrošinātājiem uzreiz, bet gan atstāt to pensiju plānā. Tas ļautu atlikušajai summai turpināt pelnīt investīciju tirgos, kamēr cilvēks saņem regulāras izmaksas no sava fonda.
Tāpat tiek spriests par mantojamības noteikumu pilnveidošanu. Cilvēkiem ir svarīgi zināt, ka viņu mūža laikā uzkrātais kapitāls nepazudīs, ja notiks kas neparedzēts. Pārskatot nodokļu nosacījumus un padarot sistēmu caurspīdīgāku, iedzīvotāji varētu sajust lielāku drošību un motivāciju turpināt uzkrāt, nevis mēģināt naudu “izglābt” jau tagad.
Ietekme uz valsts ekonomiku un visiem iedzīvotājiem
Pensiju fondi nav tikai cipari datoru ekrānos – tā ir reāla nauda, kas tiek ieguldīta Latvijas uzņēmumos, valsts vērtspapīros un infrastruktūrā. Ja šie līdzekļi pēkšņi tiktu izņemti, tas radītu satricinājumus visā tautsaimniecībā. Kapitāla pieejamība vietējiem uzņēmumiem saruktu, aizņemšanās varētu kļūt dārgāka, un kopējā ekonomiskā izaugsme palēninātos.
Turklāt, ja nākotnes pensionāri nespēs sevi nodrošināt, slogs gulsies uz valsts budžetu. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami lielāki līdzekļi sociālajiem pabalstiem, un šo naudu nāksies meklēt citur. Sekas izjustu visi: vai nu caur nodokļu paaugstināšanu, vai pensionēšanās vecuma celšanu, vai indeksācijas samazināšanu esošajām pensijām. Tāpēc šis jautājums nav tikai par katra personīgo maku, bet gan par visas sabiedrības stabilitāti gadu desmitiem uz priekšu.
Divas puses: Iniciatīvas un brīdinājumi
Kamēr bankas aicina uz stabilitāti, sabiedrībā neapmierinātība pieaug. Iniciatīvas platformā “Manabalss.lv” tiek uzsvērts, ka obligātā sistēma ierobežo cilvēku brīvību un ka fondi ne vienmēr spēj naudu pietiekami pavairot. Daļa iedzīvotāju uzskata, ka augsto darbaspēka nodokļu apstākļos šie 6% no algas būtu noderīgāki viņu rīcībā esošajos ienākumos jau šodien, lai uzlabotu pašreizējo dzīves kvalitāti vai veicinātu vietējo patēriņu.
Tomēr pretarguments ir skarbs – sociālā sistēma nevar balstīties uz brīža sajūtām. Eksperti uzsver, ka Latvijas pensiju plānu ienesīgums patiesībā ir viens no augstākajiem starp attīstītajām valstīm, apsteidzot pat tādas valstis kā Zviedrija. Galvenais uzdevums šobrīd ir atrast līdzsvaru starp iedzīvotāju vēlmi pēc finansiālas brīvības un valsts pienākumu pasargāt savus pilsoņus no nabadzības riska vecumdienās.
Kā jūs vērtējat ieceri ļaut iedzīvotājiem pašiem rīkoties ar pensiju otrā līmeņa uzkrājumu? Vai būtu gatavi uzņemties atbildību par savām vecumdienām paši, vai tomēr paļaujaties uz sistēmu?
